по-русски  |  latviski
      

 

Vidusjūras diētas ilgmūžības noslēpums

Vasara ir labākais laiks, lai pievērstos Vidusjūras reģiona ēšanas tradīcijām ...

... uz to mudina svaigo dārzeņu un augļu daudzveidība un īpašā šā gadalaika noskaņa - jūra, saule, zilas debesis…

Diēta, kas nav diēta

Ar tā dēvēto Vidusjūras diētu saprot ēšanas paradumus, kas populāri valstis visapkārt Vidusjūrai — Spānijā, Grieķijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, bet par centru uzskata Itāliju un itāliešu virtuvi. Kaut arī nosaukumā ietverts vārds diēta, ēdiens, kas gatavots pēc šiem principiem, domāts ikvienam. Ja ir vēlme novājēt, uzmanība pievēršama produktu daudzumam un proporcijām. Vidusjūras diētas trumpis ir pētījumi par itāliešu mūžu, kas ir viens no ilgākajiem pasaulē un tādējādi acīmredzami apstiprina Vidusjūras reģionā piekopto ēšanas tradīciju efektivitāti. Vidusjūras valstu iedzīvotājus salīdzinoši retāk nekā citviet dzīvojošos nomoka aptaukošanās, sirds asinsvadu slimības, hipertensija, diabēts, ateroskleroze, podagra un citas mūsdienu pasaules

Atļautas korekcijas latviešu gaumē

Tradicionālie Vidusjūras apkaimē gatavotie ēdieni galvenokārt balstīti uz augu izcelsmes produktu dažādību — dārzeņiem, augļiem, pupiņām, graudaugu produktiem, riekstiem un sēklām. Dienvideiropā diētas pamatā tradicionāli bijuši rīsi, makaroni, kukurūzas milti, dārzeņi un pākšaugi, Vidusjūras austrumos iecienītas kviešu pārslas kopā ar dārzeņiem un pākšaugiem, savukārt Ziemeļāfrikā līdzās dārzeņiem daudz lieto mannas auga putraimus. Vidusjūras ēšanas tradīcijas nav iedomājamas arī bez zivīm un citām jūras veltēm — garnelēm, mīdijām, jūras ķemmītēm, kā ar! olīveļļas, ko izmanto gan kā piedevu salātiem, gan ēdiena pagatavošanai. Ieteicama ari vīna lietošana ikdienā. Diētas ārste Lolita Neimane iedrošina tradicionālajā Vidusjūras variantā viest korekcijas atkarībā no katra vēlmēm un iespējām.

«Priekšroku vēlams dod tiem dārzeņiem un augļiem, kas auguši klimatiskajā zonā, kur cilvēks dzīvo. Burkāni, kāposti, kāļi, selerijas, pētersīļu saknes, puravi ir laba alternatīva arī cenas ziņā. Savukārt rudzu maize vērtējama kā augstvērtīgs graudu produkts.» Lai ēdienā maksimāli saglabātu derīgās vielas, būtiski gatavošanas procesā dārzeņus apstrādāt iespējami mazāk un, cik vien var, ēst svaigus.

Par dažām sastāvdaļām

Salāti. Ēdami pēc principa — jo vairāk, jo labāk. Būtiska sastāvdaļa — kālijs (100 g satur 300-400 mg kālija), kas līdzsvaro skābju — sārmu saturu organismā, tā palīdzot uzturēt nepieciešamo ūdens daudzumu, un normalizē sirds darbību. Salātos, tāpat kā citos svaigajos dārzeņos, ir augsta bioaktīvo augu hormonu koncentrācija, kas stiprina imūnsistēmu. Salātos ir daudz A, C un E vitamīnu, ari viegli sagremojamas šķiedrvielas, kas sekmē gremošanas trakta darbību, stabilizē cukura līmeni asinīs, aktivizē holesterīna vielmaiņu, mazina sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas un vairāku audzēju attīstības risku.

Tomāti. Tos vēlams ēst kopā ar nelielu daudzumu taukvielu, piemēram, olīveļļu, kas nodrošina tomātos esošā karotīna transportfunkciju, pārvēršot to A vitamīnā. Satur organismam nepieciešamo citronskābi un ābolskābi, arī B grupas, C un PP vitamīnus, kāliju, kalciju, fosforu un dzelzi. Būtiska viela ir antioksidants likopēns, kas aktīvi iznicina brīvos radikāļus, tā aizkavējot organisma novecošanos un sargājot to no vides kaitīgās iedarbības.

Pākšaugi. Bagātīgs šķiedrvielu avots, līdz ar to labs gremošanas funkciju uzturētājs, arī saista un izvada no organisma lieko holesterīnu. Pākšaugiem ir nozīme cukura diabēta un sirds infarkta profilaksē. Tie ieteicami arī lielo pilsētu iedzīvotājiem, jo satur pektīnvielas, kas spēj absorbēt un izvadīt no gaisa, ūdens vai pārtikas organismā nonākušu piesārņojumu.

Paprika. Līdere starp dārzeņiem pēc C vitamīna daudzuma tajā (100 g sarkanās paprikas satur 100 g C vitamīna). Bagāta ar cinku, tāpēc, to ēdot, ātrāk dzīst brūces. Ķiploki. Galvenā vērtība — fitoncīdi, kas iznīcina kaitīgus mikroorganismus. Austrumu medicīnā — atzīts pretvēža un pretnovecošanas līdzeklis.

Makaroni. Vislabākie — gatavoti no rupja maluma miltiem. Ēdot sabalansēti, gadā rekomendē patērēt gandrīz piecus kilogramus makaronu. Šo normu nepārsniedzot, par lieko svaru nav jāraizējas.

Zivis. Produkts, kurā faktiski nav tauku, izņemot labās taukskābes, kas organismam ļoti vajadzīgas, ari olbaltumvielas, jodu. Zivīm piemīt ļoti daudz veselību saudzējošu īpašību, tāpēc tās ieteicams ēst 2-3 reizes nedēļā. Somu zinātnieki, piemēram, apgalvo, ka zivis dara cilvēku laimīgu — ēdot tās vismaz reizi nedēļā var novērst depresijas risku. Tomēr, lai izvairītos no toksiskā piesārņojuma ietekmes, zivis ēšanai jāizvēlas uzmanīgi.

Olīveļļa. Absolūtā līdere Vidusjūras zemēs. Salīdzinot ar sojas, saulespuķu u. c. Latvijā uzturā iecienītām eļļām, kuras labāk izmantot nekarsētā veidā, olīveļļu var lietot gan aukstu salātos, gan cepšanai (tāpat rapšu eļļu). Vēlams nepārsniegt 20 g jeb divas ēdamkarotes dienā, jo eļļa ir barojošs produkts. Nozīme ir eļļas kvalitātei — mazāk kvalitatīva var būt olīveļļa izteikti zaļā toni, jo tas var liecināt, ka tā iegūta, izmantojot organiskos šķīdinātājus. Par eļļas kvalitāti var spriest arī pēc

Vīns. Vīna esošās skābes iznīcina lielāko daļu patogēno būtņu, kas apdraud cilvēka veselību. Savukārt sarkano vīnogu miziņā esošie flavonoīdi piešķir vīnam spēju pasargāt no sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām. Lietojot regulāri, vīns nodrošina arī vajadzīgo enerģiju, stimulē apetīti un uzlabo gremošanu, mazina sasprindzinājumu. Jo augstvērtīgāks vīns, jo lielāks tā profilaktiskais efekts. Lai saprātīgi sabalansētu kvalitāti ar cenu, uztura speciālisti iesaka nesmādēt Jaunās pasaules vīnus, jo labas kvalitātes Čīles vīnu var nopirkt mazliet lētāk, nekā itāliešu. Lietojot vīnu katru dienu, vēlams nepārsniegt 0,25 litrus dienā.

apollo.lv

Skatieties vēl

Mišela Montinjaka diēta. Otrā fāze
Mišela Montinjaka diēta. Pirmā fāze
Mišela Montinjaka diēta. Diētas pamatā
Mēness diēta
Atgriezties pie jaunumu saraksta


Jaunas zvaigznes
          
Oksana Užgalova

Miss Newstars-2006

Anzelika Konstantinova

Vice-miss Newstars-2006

Oksana Ozola

Miss Newstars-2006 simpātija



Konkursi


Miss Newstars

Dalībniecēm


Reģistrācija
Informācija dalībniecēm
Kā piedalīties?
Balvas
Konkursa noteikumi
Kā balsot?
Bieži uzdodamie jautājumi

Desertā!


Paparaciji
Horoskopi
Mīlestības grāmata
Ko grib vīrieši
Spīdīga dzīve
Kā kļūt par zvaigzni

Ārējais izskats

Par frizūrām
Par make-up
Par parfimēriju

Ideāla figūra

Sievietes veselība
Humors








Top.LV